| Chapter 25 |
1 |
Tad debesvalstība būs pielīdzināma desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampiņas, izgāja pretim līgavainim un līgavai. --
|
2 |
Bet piecas no tām bija vieglprātīgas un piecas gudras. --
|
3 |
Jo piecas vieglprātīgās paņēma sev līdz lampiņas, bet nepaņēma eļļu. --
|
4 |
Bet gudrās līdz ar lampiņām paņēma arī eļļu savos traukos. --
|
5 |
Kad līgavainis kavējās, visas iemiga un gulēja. --
|
6 |
Bet nakts vidū atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim! --
|
7 |
Tad visas šīs jaunavas uzcēlās un iededzināja savas lampiņas. --
|
8 |
Bet vieglprātīgās sacīja gudrajām: Dodiet mums no jūsu eļļas, jo mūsu lampiņas izdziest. --
|
9 |
Gudrās atbildēja, sacīdamas: Lai nepietrūktu mums un jums, labāk ejiet pie pārdevējiem un nopērciet sev! --
|
10 |
Bet kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis; un kas bija sagatavojušās, tās kopā ar viņu iegāja kāzās un durvis aizslēdza. --
|
11 |
Bet pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atver mums! --
|
12 |
Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. --
|
13 |
Tāpēc esiet modri, jo nezināt ne dienu, ne stundu! --
|
14 |
Tas tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu mantu. --
|
15 |
Un vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām; un pats tūdaļ aizceļoja. --
|
16 |
Bet tas, kas piecus talentus bija saņēmis, aizgāja un laida tos darbā, un ieguva citus piecus. --
|
17 |
Tāpat tas, kas divus bija saņēmis, ieguva citus divus. --
|
18 |
Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga naudu. --
|
19 |
Bet pēc ilga laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka norēķināties ar viņiem. --
|
20 |
Tad atnāca tas, kas bija saņēmis piecus talentus. Viņš atnesa vēl piecus talentus un sacīja: Kungs, tu man iedevi piecus talentus, lūk, es ieguvu vēl citus piecus! --
|
21 |
Tad viņa kungs sacīja tam: Pareizi, tu labais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā! --
|
22 |
Atnāca arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: Kungs, tu man iedevi divus talentus; lūk, es ieguvu vēl citus divus! --
|
23 |
Viņa kungs sacīja tam: Labi, labais un uzticīgais kalps. Tu biji uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā! --
|
24 |
Bet atnāca arī tas, kas vienu talentu bija saņēmis, un sacīja: Kungs, es zinu, ka tu esi bargs cilvēks: tu pļauj tur, kur tu neesi sējis, un savāc, kur neesi izkaisījis. --
|
25 |
Es baidījos, aizgāju un paslēpu tavu talentu zemē. Lūk, te saņem, kas tavs! --
|
26 |
Bet viņa kungs atbildēja un tam sacīja: ļaunais un kūtrais kalps! Tu zināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis. --
|
27 |
Taču tev vajadzēja dot manu naudu naudas mainītājiem, lai es pārnācis saņemtu savu mantu ar augļiem. --
|
28 |
Tāpēc atņemiet viņam talentu un dodiet tam, kam desmit talentu! --
|
29 |
Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnībā; bet no tā, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam šķietami ir. --
|
30 |
Bet nelietīgo kalpu izmetiet ārējās tumsībās; tur būs raudāšana un zobu griešana. --
|
31 |
Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā majestātē un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs savā godības tronī. --
|
32 |
Un visas tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā; un Viņš tās atdalīs vienu no otras, kā gans atšķir avis no āžiem. --
|
33 |
Un Viņš novietos avis savā labajā, bet āžus kreisajā pusē. --
|
34 |
Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas! --
|
35 |
Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert; es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt. --
|
36 |
Es biju kails un jūs mani apģērbāt; es biju slims un jūs mani apmeklējāt; es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis. --
|
37 |
Tad taisnīgie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un Tevi paēdinājuši, izslāpušu un devuši Tev dzert? --
|
38 |
Kad mēs esam redzējuši Tevi kā svešinieku un Tevi pieņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši? --
|
39 |
Kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un esam gājuši pie Tevis? --
|
40 |
Un ķēniņš atbildēs viņiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši. --
|
41 |
Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: Ejiet prom no manis jūs, nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas ir sagatavota velnam un tā eņģeļiem! --
|
42 |
Jo es biju izsalcis, un jūs mani nepaēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man nedevāt dzert. --
|
43 |
Es biju svešinieks, un jūs mani nepieņēmāt; biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un biju cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt. --
|
44 |
Tad atbildēs arī tie un sacīs Viņam: Kungs, kad mēs redzējām Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai neapģērbtu, vai slimu, vai cietumā, un neesam Tev kalpojuši? --
|
45 |
Tad Viņš atbildēs tiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arī man neesat darījuši. --
|
46 |
Un šie ieies mūžīgajās mokās, bet taisnīgie - mūžīgajā dzīvē. --
|