Latvian New Testament Bible

Mark 3

Mark

Return to Index

Chapter 4

1


 

  Un Viņš atkal sāka mācīt pie jūras; un daudz ļaužu pulcējās pie Viņa, tā ka Viņš, iekāpis laivā, sēdēja uz jūras; un visi ļaudis bija uz zemes pie jūras.  

 

 

--

2


 

  Un Viņš tos daudz mācīja līdzībās; un savā mācībā sacīja tiem:  

 

 

--

3


 

  Klausieties: lūk, sējējs izgāja sēt.  

 

 

--

4


 

  Un sēkla, viņam sējot, krita ceļmalā; un debess putni nāca un to apēda.  

 

 

--

5


 

  Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; un tā tūliņ uzdīga, tāpēc, ka nebija dziļi zemē.  

 

 

--

6


 

  Un kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes.  

 

 

--

7


 

  Un cita krita starp ērkšķiem; un ērkšķi uzauga un nomāca to, un tā nenesa augļus.  

 

 

--

8


 

  Un cita krita labā zemē, tā uzdīga un auga, un nesa augļus; un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.  

 

 

--

9


 

  Un Viņš sacīja: Kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!  

 

 

--

10


 

  Un kad Viņš bija viens pats, tie divpadsmit, kas ar Viņu bija, jautāja par līdzību.  

 

 

--

11


 

  Un Viņš tiem sacīja: Jums ir dots saprast Dieva valstības noslēpumus, bet tiem, kas ir ārā, tas viss notiek līdzībās,  

 

 

--

12


 

  Ka tie skatīdamies skatās, bet neredz, un klausīdamies dzird, bet nesaprot, ka tie neatgriežas, un grēki tiem netiek piedoti. (Is. 6,9; Mt.13,14; Jņ.12,40; Apd.28,26; Rom.11,8)  

 

 

--

13


 

  Un Viņš tiem sacīja: Jūs nesaprotat šo līdzību? Kā tad jūs sapratīsiet visas līdzības?  

 

 

--

14


 

  Tas, kas sēj, sēj vārdu.  

 

 

--

15


 

  Bet šie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, ir tie, kas dzirdējuši, bet tūdaļ nāk sātans un atņem viņu sirdīs sēto vārdu.  

 

 

--

16


 

  Un tāpat tie, kas akmenājā sēti; viņi, kad vārdu dzird, tūdaļ to priecīgi pieņem.  

 

 

--

17


 

  Bet tiem nav saknes sevī: viņi ir nepastāvīgi; tiklīdz rodas apspiešanas un vajāšanas vārda dēļ, tie tūdaļ krīt apgrēcībā.  

 

 

--

18


 

  Bet citi, kas starp ērkšķiem sēti, tie ir tie, kas vārdu uzklausa,  

 

 

--

19


 

  Bet pasaules rūpes un bagātības, viltus un citas kārības, ieejot tanī, nomāc vārdu, un tas paliek neauglīgs.  

 

 

--

20


 

  Un labajā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un to uzņem, un nes augļus: cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits simtkārtīgus.  

 

 

--

21


 

  Un Viņš sacīja tiem: Vai tad gaismu meklē, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liktu svečturī?  

 

 

--

22


 

  Jo nekas nepaliek apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepenībā, kas netaptu zināms.  

 

 

--

23


 

  Kam ir ausis dzirdēšanai, lai dzird!  

 

 

--

24


 

  Un Viņš tiem sacīja: Lieciet vērā, ko jūs dzirdat! Ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums atmērīs un vēl klāt pieliks.  

 

 

--

25


 

  Jo kam ir, tam tiks dots; un kam nav, arī tas, kas viņam ir, tiks no tā atņemts.  

 

 

--

26


 

  Un Viņš sacīja: Ar Dieva valstību ir tāpat, kā cilvēks sēklu iesēj zemē.  

 

 

--

27


 

  Vai nu viņš guļ, vai ceļas naktī, vai dienā, sēkla dīgst un aug, tam nezinot.  

 

 

--

28


 

  Jo zeme nes augļus: vispirms stiebru, tad vārpu, beigās pilnu vārpu graudiem.  

 

 

--

29


 

  Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ lieto sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.  

 

 

--

30


 

  Un Viņš sacīja: Kam mēs pielīdzināsim Dieva valstību? Vai kādā līdzībā mēs to attēlosim?  

 

 

--

31


 

  Viņa ir kā sinepju grauds, kas iesēts zemē, kurš ir mazākais no visām sēklām, kas ir virs zemes;  

 

 

--

32


 

  Un kad tas ir iesēts, tas aug un kļūst lielāks par visiem stādiem; un tas laiž lielus zarus, tā ka debesu putni var dzīvot tā pavēnī.  

 

 

--

33


 

  Un daudzās tādās līdzībās Viņš runāja tiem vārdu, tā ka tie spēja to saprast.  

 

 

--

34


 

  Bet bez līdzībām Viņš tiem nerunāja, bet saviem mācekļiem Viņš atsevišķi izskaidroja visu.  

 

 

--

35


 

  Un tanī pat dienā, kad vakars bija iestājies, Viņš tiem sacīja: Pārcelsimies pretējā krastā!  

 

 

--

36


 

  Un tie, ļaudis atlaiduši, tā ka Viņš bija laivā, ņēma Viņu līdz, arī citas laivas bija pie Viņa.  

 

 

--

37


 

  Un sacēlās liela vētra, un gāza viļņus laivā, tā ka laiva pildījās.  

 

 

--

38


 

  Bet Viņš gulēja laivas galā uz spilvena; un tie modināja Viņu un sacīja Viņam: Mācītāj, vai Tev nerūp, ka mēs ejam bojā?  

 

 

--

39


 

  Un uzcēlies, Viņš piedraudēja vējam un sacīja jūrai: Paliec klusu, nomierinies! Un vējš nostājās, un iestājās liels klusums.  

 

 

--

40


 

  Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs esat tik bailīgi? Vai jums vēl trūkst ticības? Un viņi ļoti izbijās un jautāja viens otram: Kā tev šķiet, kas Viņš ir, ka Viņam vēji un jūra paklausa?  

 

 

--

Mark 5

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: