Latvian New Testament Bible

Mark 7

Mark

Return to Index

Chapter 8

1


 

  Tanīs dienās, kad daudz ļaužu bija kopā un tiem nebija ko ēst, Viņš, saaicinājis mācekļus, sacīja tiem:  

 

 

--

2


 

  Man žēl šo ļaužu, jo, lūk, viņi jau trīs dienas paliek pie manis, un viņiem nav ko ēst.  

 

 

--

3


 

  Un ja es tos atlaidīšu mājās neēdušus, tie ceļā nonīks, jo daži no viņiem nākuši no tālienes.  

 

 

--

4


 

  Un Viņa mācekļi atbildēja Viņam: Kas šos var paēdināt ar maizi še, tuksnesī?  

 

 

--

5


 

  Un Viņš jautāja tiem: Cik jums ir maizes? Tie atbildēja: Septiņas.  

 

 

--

6


 

  Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē. Un, paņēmis septiņas maizes, Viņš pateicās, lauza un deva tās saviem mācekļiem, lai viņi ceļ priekšā; un viņi cēla tās ļaudīm priekšā.  

 

 

--

7


 

  Un viņiem bija nedaudz zivtiņu; un tās Viņš svētīja un pavēlēja celt priekšā.  

 

 

--

8


 

  Un viņi ēda un paēda, un pielasīja ar atlikušajām druskām septiņus grozus.  

 

 

--

9


 

  Bet to, kas ēda, bija tūkstoši četri; un tad Viņš tos atlaida.  

 

 

--

10


 

  Un tūdaļ Viņš ar saviem mācekļiem, iekāpis laivā, nonāca Dalmanutas robežās.  

 

 

--

11


 

  Un farizeji izgājuši sāka strīdēties ar Viņu un, Viņu kārdinādami, prasīja no Viņa zīmi no debesīm.  

 

 

--

12


 

  Un Viņš nopūtās savā garā un sacīja: Ko šī cilts meklē zīmi? Patiesi es jums saku: šai ciltij nekāda zīme netiks dota.  

 

 

--

13


 

  Un Viņš, tos atlaidis, atkal iekāpa laivā un pārcēlās otrā malā.  

 

 

--

14


 

  Un viņi bija aizmirsuši paņemt līdz maizi; un viņiem laivā nebija vairāk līdz kā viena maize.  

 

 

--

15


 

  Un Viņš tiem piekodināja un sacīja: Skatieties un sargieties no farizeju rauga un Heroda rauga!  

 

 

--

16


 

  Un viņi domāja un savā starpā runāja: Tas tāpēc, ka mums nav maizes.  

 

 

--

17


 

  To nomanīdams, Jēzus sacīja viņiem: Ko jūs domājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt, nedz noprotat? Vai jums sirds vēl nocietināta?  

 

 

--

18


 

  Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat? Un jūs neatminaties,  

 

 

--

19


 

  Kad es piecas maizes lauzu pieciem tūkstošiem, cik grozu jūs savācāt pilnus druskām? Tie Viņam saka: Divpadsmit.  

 

 

--

20


 

  Kad es lauzu septiņas maizes četriem tūkstošiem: cik grozu jūs savācāt ar druskām? Un tie sacīja Viņam: Septiņus.  

 

 

--

21


 

  Un Viņš tiem sacīja: Kā tad jūs vēl nesaprotat?  

 

 

--

22


 

  Un viņi nonāca Betsaidā; un pie Viņa atveda neredzīgo un lūdza Viņu, lai Viņš tam pieskartos.  

 

 

--

23


 

  Un Viņš, paņēmis neredzīgo aiz rokas, izveda to ārpus miesta; ar siekalām apslapinājis viņa acis un uzlicis tam savas rokas, Viņš jautāja, vai viņš ko redzot?  

 

 

--

24


 

  Un tas, atvēris acis, sacīja: Es redzu cilvēkus kā kokus staigājam.  

 

 

--

25


 

  Tad Viņš atkal uzlika rokas uz tā acīm; un tas sāka redzēt. Un tas kļuva vesels, tā ka visu skaidri redzēja.  

 

 

--

26


 

  Un Viņš sūtīja to mājās, sacīdams: Ej savās mājās un, kad ieiesi miestā, nesaki nevienam!  

 

 

--

27


 

  Un Jēzus un Viņa mācekļi aizgāja uz Filipa Cesarijas miestiem; un Viņš ceļā jautāja saviem mācekļiem, tiem sacīdams: Ko ļaudis saka? Kas es esmu?  

 

 

--

28


 

  Tie atbildēja Viņam un sacīja: Jānis Kristītājs, citi – Elijs, bet citi – ka viens no praviešiem.  

 

 

--

29


 

  Tad Viņš tiem sacīja: Bet par ko jūs mani turat? Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Tu esi Kristus.  

 

 

--

30


 

  Un Viņš tiem piekodināja, lai tie par Viņu nevienam nekā nesaka.  

 

 

--

31


 

  Un Viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš un jākļūst vecāko un augsto priesteru, un rakstu macītāju atmestam un nonāvētam, un pēc trim dienām Viņš celsies no miroņiem.  

 

 

--

32


 

  Un Viņš runāja šos vārdus atklāti. Un Pēteris, paņēmis savrup Viņu, sāka Viņu apsaukt.  

 

 

--

33


 

  Viņš, pagriezies un savus mācekļus uzlūkojis, piedraudēja Pēterim, sacīdams: Atkāpies no manis, sātan, jo tu neizproti dievišķo, bet cilvēcīgo!  

 

 

--

34


 

  Un Viņš, pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, sacīja tiem: Ja kas man grib sekot, lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko man!  

 

 

--

35


 

  Un kas savu dzīvību grib glābt, tas to pazaudēs; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis un evaņģēlija labad, tas to izglābs.  

 

 

--

36


 

  Jo kāds labums cilvēkam, ja viņš iemantotu visu pasauli, bet savai dvēselei darīs zaudējumu?  

 

 

--

37


 

  Vai kādu maiņas pretvērtību cilvēks dos par savu dvēseli?  

 

 

--

38


 

  Ja kas manis un manu vārdu dēļ kaunēsies šīs laulības pārkāpējas un grēcīgās cilts priekšā, tā dēļ arī Cilvēks Dēls kaunēsies, kad Viņš ar saviem eņģeļiem nāks sava Tēva godībā.  

 

 

--

39


 

  Un Viņš tiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka daži no šeit stāvošajiem nāvi nebaudīs, pirms tie nebūs redzējuši Dieva valstību spēkā atnākam.  

 

 

--

Mark 9

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: