| Chapter 1 |
1 |
Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū. --
|
2 |
Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi, --
|
3 |
Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt, --
|
4 |
Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts. --
|
5 |
Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts. --
|
6 |
Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus. --
|
7 |
Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados. --
|
8 |
Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā, --
|
9 |
Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt; --
|
10 |
Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā. --
|
11 |
Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē. --
|
12 |
Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes. --
|
13 |
Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. --
|
14 |
Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. --
|
15 |
Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās. --
|
16 |
Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva. --
|
17 |
Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu. --
|
18 |
Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados. --
|
19 |
Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti. --
|
20 |
Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies. --
|
21 |
Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā. --
|
22 |
Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms. --
|
23 |
Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās. --
|
24 |
Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama: --
|
25 |
Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā. --
|
26 |
Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete. --
|
27 |
Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija. --
|
28 |
Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. --
|
29 |
To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu? --
|
30 |
Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. --
|
31 |
Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus. --
|
32 |
Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, --
|
33 |
Un Viņa valstībai nebūs gala. --
|
34 |
Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu? --
|
35 |
Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls. --
|
36 |
Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī. --
|
37 |
Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama. --
|
38 |
Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja. --
|
39 |
Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā. --
|
40 |
Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti. --
|
41 |
Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara; --
|
42 |
Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis! --
|
43 |
Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? --
|
44 |
Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. --
|
45 |
Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis. --
|
46 |
Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. --
|
47 |
Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, --
|
48 |
Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes, --
|
49 |
Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds. --
|
50 |
Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas. --
|
51 |
Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā. --
|
52 |
Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos. --
|
53 |
Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā. --
|
54 |
Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību, --
|
55 |
Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi. --
|
56 |
Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās. --
|
57 |
Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu, --
|
58 |
Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu. --
|
59 |
Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs. --
|
60 |
Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis. --
|
61 |
Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā. --
|
62 |
Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt. --
|
63 |
Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās. --
|
64 |
Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu. --
|
65 |
Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā. --
|
66 |
Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu? --
|
67 |
Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams: --
|
68 |
Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu; --
|
69 |
Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu; --
|
70 |
Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības; --
|
71 |
Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst; --
|
72 |
Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību. --
|
73 |
Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums, --
|
74 |
Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu --
|
75 |
Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās. --
|
76 |
Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu, --
|
77 |
Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai --
|
78 |
Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, --
|
79 |
Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu. --
|
80 |
Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā. --
|