| Chapter 18 |
1 |
Bet vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt, --
|
2 |
Sacīdams: Vienā pilsētā bija kāds tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. --
|
3 |
Bet kāda atraitne bija tanī pilsētā; un viņa nāca pie viņa un sacīja: Aizstāvi mani pret manu pretinieku! --
|
4 |
Un tas ilgu laiku negribēja. Bet pēc tam viņš sevī sacīja: Lai gan es Dieva nebaidos un no cilvēkiem nekaunos, --
|
5 |
Tomēr, lai šī atraitne mani neapgrūtinātu, es spriedīšu tiesu, ka viņa, beigās atnākusi, neuzbruktu man. --
|
6 |
Bet Kungs sacīja: Klausieties, ko netaisnais tiesnesis saka! --
|
7 |
Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, un nebūtu pacietīgs ar viņiem? --
|
8 |
Es jums saku, ka Viņš drīz tiem spriedīs taisnīgu tiesu. Tomēr, kā rādās, vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes? --
|
9 |
Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību: --
|
10 |
Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks. --
|
11 |
Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks! --
|
12 |
Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir. --
|
13 |
Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs! --
|
14 |
Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts. --
|
15 |
Bet arī bērnus Viņam atnesa, lai Viņš tiem pieskartos. Kad mācekļi to redzēja, tie norāja tos. --
|
16 |
Bet Jēzus pasauca viņus un sacīja: Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība! --
|
17 |
Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies. --
|
18 |
Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? --
|
19 |
Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs. --
|
20 |
Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt. --
|
21 |
Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības. --
|
22 |
Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man! --
|
23 |
To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts. --
|
24 |
Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā! --
|
25 |
Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. --
|
26 |
Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts? --
|
27 |
Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam. --
|
28 |
Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev. --
|
29 |
Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ --
|
30 |
Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi. --
|
31 |
Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. --
|
32 |
Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs, --
|
33 |
Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām. --
|
34 |
Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts. --
|
35 |
Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja. --
|
36 |
Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir. --
|
37 |
Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām. --
|
38 |
Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! --
|
39 |
Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! --
|
40 |
Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam, --
|
41 |
Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu! --
|
42 |
Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi. --
|
43 |
Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu. --
|