| Chapter 1 |
1 |
Jēkabs, Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo izklīdinātas. --
|
2 |
Mani brāļi, uzskatiet to kā lielu prieku, ka jūs piemeklē dažādi kārdinājumi, --
|
3 |
Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pacietību! --
|
4 |
Bet pacietība parādās pilnīgā darbā, lai jūs būtu pilnīgi, nepeļami un bez kādiem trūkumiem. --
|
5 |
Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota. --
|
6 |
Bet lai lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, tas līdzīgs jūras vilnim, ko vējš dzenā un mētā. --
|
7 |
Lai tāds cilvēks nedomā kaut ko no Kunga saņemt. --
|
8 |
Vīrs, kam dalīta dvēsele, ir nepastāvīgs visos savos ceļos. --
|
9 |
Bet lai pazemīgais brālis lepojas savā paaugstināšanā, --
|
10 |
Bet bagātais savā pazemībā, jo kā zāles zieds viņš izzudīs. --
|
11 |
Jo saule uzlēca savā karstumā un izkaltēja zāli, un tās zieds nokrita, un tās vaiga skaistums gāja bojā. Tāpat bagātais nonīks savās gaitās. --
|
12 |
Svētīgs tas vīrs, kas panes pārbaudījumus, jo pārbaudīts tas saņems dzīvības kroni, ko Dievs apsolīja tiem, kas Viņu mīl. --
|
13 |
Neviens kārdināšanā lai nesaka, ka Dievs to kārdina, jo Dievu nevar kārdināt uz ļaunu, un Viņš nevienu nekārdina. --
|
14 |
Bet katru kārdina viņa paša kārība, kas to vilina un valdzina. --
|
15 |
Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet padarītais grēks dzemdē nāvi. --
|
16 |
Tādēļ nemaldieties, mani mīļie brāļi! --
|
17 |
Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes. Tā nāk no gaismas Tēva, kurā nav pārmaiņas, nedz pārgrozības ēnas. --
|
18 |
Labprātīgi Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmdzimtie. --
|
19 |
Ziniet, mani mīļie brāļi: katrs cilvēks, lai čakls klausīties, bet lēns runāt un lēns dusmoties. --
|
20 |
Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību. --
|
21 |
Tāpēc, atmezdami katru netīrību un ļaunuma pārpilnību, lēnprātībā saņemiet iesēto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles! --
|
22 |
Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami, --
|
23 |
Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī. --
|
24 |
Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija. --
|
25 |
Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. --
|
26 |
Ja kāds domā, ka tas ir dievbijīgs, un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tad viņa dievbijība ir tukša. --
|
27 |
Tīra un neaptraipīta dievbijība Dieva Tēva priekšā ir tad, ja apmeklē bēdās bāreņus un atraitnes un sevi pasargā neaptraipītu no šīs pasaules. --
|